eGrāmatas

eGrāmata (e-book – pazīstama arī kā egrāmata, e-grāmata) vai digitālā grāmata ir elektronisks teksts, kurš pēc formas un satura atbilst priekšstatam par tradicionālo grāmatu.

Tīri tehnoloģiski eGrāmatas šodien visbiežāk tiek veidotas, ieskanējot sākotnēji papīra formātā izdotās grāmatas un tad konvertējot tās attiecīgajā digitālajā formātā, kurš ir izvēlēts informācijas uzglabāšanai un atainošanai.
Oksfordas Angļu valodas vārdnīca eGrāmatu definē kā: drukātas grāmatas elektronisku versiju, kura var tikt lasīta ar datora vai specializētas lasīšanas ierīces palīdzību.
Ar specializētajām lasīšanas ierīcēm parasti tiek saprasti eLasītāji vai eGrāmatu lasītāji (e-reader, e-book reader). Tehnoloģiju attīstība pēdējos gados eGrāmatu lasīšanas funkcijas ir piešķīrusi arī mobilajiem telefoniem un plaukstdatoriem.
Sākotnēji eGrāmatas tika veidotas šauri specializētās jomās un ierobežotam lietotāju lokam. Parasti ar to tika saprastas dažādas dator-tehnikas rokasgrāmatas, ražošanas procesu apraksti, korporatīvas instrukcijas iekšējai lietošanai u.c. materiāli, kuru tirāža bija neliela un, kurus bija racionālāk glabāt, piemēram, uzņēmuma tīklā uz servera. Bez papīra ekonomijas šādai dokumentācijas uzglabāšanas formai bija milzīga priekšrocība tās sasniedzamības ziņā, kas ļāva tai piekļūt arī gadījumos, kad darbinieks atradās ārpus biroja un valsts.
No šejienes pakāpeniski sāka formulēties idejiskā koncepcija, ka digitālā formā lasīt var ne tikai instrukcijas, bet faktiski jebkuru tekstu. Zināms bremzējošs faktors šajā procesā kādu laiku bija pieejamās datortehnikas jaudas.
Kādu laiku eGrāmatu lasīšana tikai kā sauss teksts bija vairāk lasīšanas fanātiķu vaļasprieks. Savukārt “pilvērtīgu” grāmatu – ar attēliem, vāka noformējumu un vairāku simtu lapušu garu tekstu lielums kilobaitos PDF formātā vidējam datoram bija pietiekami ciets rieksts. Un, ja vēl šādu 3-4 Mb lielu grāmatu vajadzēja lejupielādēt ar 56 kb/sek modēma, vai, pasarg Dievs – iezvanpieejas palīdzību, tad patērētais laiks un telefona rēķins mēneša beigās stipri mazināja gan prieku, gan finansiālo gandarījumu par šādu ieguvumu. Attīstoties kabeļ-internetam un, ienākot tirgū datoriem ar jaudīgiem procesoriem, kuri arī 10 Mb failu atver pāris sekunžu laikā, tehnoloģiskie šķēršļi tika noņemti. Tomēr zināms inerces “sasalums” valdīja vēl pāris gadus līdz 2007. gadā Amazon prezentēja savu Kinddle eGrāmatu lasīšanas ierīci un ar masīvu mārketinga kampaņu pārliecina lasītāju, ka eGrāmatu ēra ir gatava ieiet savā Zelta Laikmetā. Ledus tika lauzts un kopš tā laika eGrāmatu niša pārdzīvo visām IT jomām tik tipisko sprādzienveidīgo popularitātes pieaugumu visā pasaulē.
Tikai pāris gadu laikā Internetā pieejamo eGrāmatu skaits ir pieaudzis no pārdesmit tūkstošiem līdz desmitiem miljonu un jauni eLasītāju modeļi tiek pieteikti vai ik nedēļas. eGrāmatu klāsts aptver visas cilvēka darbības jomas, sākot ar skolas teksta vingrinājumu grāmatām sākumklasēs un beidzot ar ekskluzīviem modes žurnāliem un augstvērtīgiem mākslas reprodukciju albumiem, elektroniski sāk iznākt arvien vairāk avīžu. Iespēja publicēt savus darbus bez tipogrāfijas izdevumiem paver jaunas iespējas mazpazīstamiem autoriem un rakstniekiem, kuru klientu loks ir specifisks vai ierobežots. Faktiski šobrīd jebkurš var kļūt par rakstnieku, nestājoties Rakstnieku savienībā un neslēdzot Mūža Verdzības līgumu ar izdevēju – pietiek nopublicēt bez maksas savu gara darbu Internetā un lasītāji paši, lejuielādējot grāmatu, nobalsos par vai pret jauno talantu.
Kas notiks tālāk un kādās formās eGrāmata attīstīsies un pārvērtīsies – prognozēt grūti. Jau šobrīd ir sastopami pirmie vGrāmatu (no vārda v-book, vook) prototipi – teksta un iebūvēta video kombinācija, kādu laiciņu ilgāk ir pazīstamas arī audio-grāmatas. Viens gan ir skaidrs – attīstība būs. Izmaiņas būs. Jauna pieeja grāmatu lasīšanai būs.
Zināms un visai pamatots uztraukums šobrīd valda tradicionālo grāmatu izdevēju vidū, jo digitālais formāts maina tradicionālo tirgu. Taču – tāpat kā e-pasts nebūt nenozīmēja tradicionālā pasta galu, MP3 formāts – tradicionālās mūzikas un video izgudrošana – tradicionālās kino industrijas galu, tā arī digitālās grāmatas atnākšana nenozīmē, ka cilvēki pārstās pirkt un lasīt Dimā “Trīs Musketierus” papīra izdevumā. Vienkārši veidosies nedaudz citi klienta lasīšanas ieradumi, nedaudz cita pieeja grāmatu iegādei, nedaudz cita attieksme pret grāmatu cietos glancētos vākos, ko ielikt savas mājas bibliotēkas plauktā … Katrai grāmatai būs savs klients un tas jau būs tikai attiecīgā izdevēja rokās – atrast ceļu pie viņa un mācēt maksimāli atraktīvi piedāvāt klientam tieši to grāmatu, ka tam visvairāk vajadzīga.

Sagatavots pēc Wikipedia.org materiāliem.